Heks

Latīniskais nosaukums - Merluccius merluccius.

Heks ir sālsūdens zivs, kas pieskaitāma pie merlūzu dzimtas un mencveidīgo zivju kārtas. Heks ir sudrabaini pelēkā krāsā un tam raksturīga plata mute ar stipriem zobiem. Apakš žoklis garāks nekā augšžoklis. Heks ir plēsoņa, pārtiek no pelaģiskām zivīm, kā siļķe, skumbrijas, sardīnes un bezmugurkaulniekiem - garnelēm un kalmāriem, kā arī saviem mazuļiem. Dzimumgatavību sasniedz 3-4 dzīves gadā. Nārsta periods sākas maijā un ilgst līdz oktobrim.  Nārsto 40-150 m dziļumā, ikri pelaģiāli.  Pieaugušs heks sasniedz 1,3 m garumu un sver līdz 10 kg. Heka dzīves ilgums ir līdz 20 gadiem.
Zivs sastopama Melnajā jūrā, Vidusjūrā līdz pat Rietumāfrikas piekrastē esošajām Lofotu salām. Zivs galvenokārt tiek zvejota Francijas, Spānijas un Portugāles piekrastē. Labākais laiks heka zvejai ir vasara.
Heks ir lielisks olbaltumvielu, vitamīnu, minerālu un mikroelementu avots. Heka gaļa nodrošina mūsu organismu ar olbaltumvielām, kas nepieciešami šūnu atjaunošanās un augšanas procesam. Heka gaļa ir balta, bez asakām un viegli sagremojama. Zivi parasti izmanto diētisko ēdienu pagatavošanā. Gardēži heku uzskata par labāko no mencveidīgajām zivīm. Tā ir garšīgāka, maigāka un sulīgāka. Zivi var gan grilēt, cept vai fritēt eļļā, gan vārīt. Hekus uzskata par vasaras zivīm, jo gada karstākajos mēnešos tos iegūt vieglāk.
Heks ir ļoti iecienīts Spānijā un Portugālē.
Svarīgi heka liemeņa tīrīšanas procesā izņemt ārā no tās vēdera dobuma melno plēvi, kā arī asins recekļus. To dara ar naža palīdzību, vai izslauka ar sāli.

Šai precei recepte vēl nav pievienota.